Nedaudz vairāk kā pirms mēneša – martā, četras Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” un struktūrvienību darbinieces kopā ar citiem jaunatnes darbiniekiem no Latvijas, devas studiju vizītē uz Lietuvu. Savu ceļu uz Lietuvu sākām agrā 16.marta rītā ar lielām gaidām par to, ka gūsim iedvesmu, jaunas idejas un pieredzi, ko likt lietā darbā ar jaunatni tepat uz vietas – Gulbenes novada. Un patiesi, varam apgalvot, kad 19.marta vakarā ierodoties atpakaļ Rīgā, katrai no mums bija savas pārdomas par redzēto, piedzīvoto un uzzināto, taču gaidas attaisnojās – mēs katra ieguvām, ko jaunu un noderīgu priekš sevis.

Šajā studiju vizītē braucām, lai uzzinātu gan to, kā kopumā tiek veikts jaunatnes darbs Lietuva, gan gūtu padziļinātākas zināšanas par mobilo darbu. Pirms sākam dalīties pārdomās un atziņās, iesākumā neliels skaidrojums par galveno – par to, ko nozīmē mobilais darbs? Jaunieši zina, ka konkrētā laikā un vietā tur būs jaunatnes darbinieki ar kuriem varēs aprunāties, iesaistīties kādā aktivitātē un lietderīgi pavadīt laiku. Organizējot mobilo darbu, jauniešos tiek radīta piederības sajūta viņu pagastam, pilsētai, novadam. Ir ļoti svarīgi izprast, kāpēc nepieciešams veikt mobilo darbu ar jaunatni – jo tad tiek pārklāta visa teritorija un tiek veikts darbs ar jauniešiem tur, kur ikdienā nav jauniešu centru, tāpat arī, mobilā darba ietvaros netieši jauniešu uzmanība tiek pievērsta tam, kā lietderīgāk pavadīt savu brīvo laiku, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti, jaunietim mobilā darba laikā ir iespēja būt kopā ar citiem jauniešiem un tajā laikā viņš neveic kādus likumpārkāpumus, kas atstāj negatīvu iespaidu kā uz paša jaunieša dzīvi, tā arī uz apkārtējo cilvēku dzīvi.

Šādas studiju vizītes ir vērtīgas ne tikai katram darbiniekam, kurš dodas uz tām, bet arī kopumā, visam kolektīvam, jo parasti pēc tam dalāmies ar to, kas tika uzzināts, aizgūtās idejas tiek pielāgotas un īstenotas darbā ar jaunatni. Taču nedaudz vairāk par to, ko uzzinājām, kādas ir katras jaunatnes darbinieces pārdomas pēc šīs studiju vizītes, uzzināsi, ja turpināsi lasīt zemāk.

Jaunatnes lietu speciālistes Amandas pārdomas: “Projekta “Atbalsts darba ar jaunatni ilgtermiņa plānošanai un mobilā darba veikšanai” noslēdzošajā modulī ciemojāmies Lietuvā- Viļņā, Traķos un Elektrēnos, apskatot un izdzīvojot “uz ādas” mobilā darba veikšanas stratēģijas- kā jauniešu centros, tā NVO un pašvaldībās. Visvairāk atmiņā noteikti man palikusi ir sistēmas sakārtotība- skaidrs redzējums un plāns mobilajam darbam, brīvprātīgajam darbam un jaunatnes darbam kopumā, jau valstiskā mērogā. Vēl, esot šajā mācību braucienā, guvu iedvesmu un jaunas prasmes jaunatnes darba veidošanai mūsu pašvaldībā, liekot lielāku fokusu uz saiknes veidošanu ar jauniešiem un kvalitātes likšanu pār kvantitāti, jo kā mūsu mācību vadītājs no Lietuvas Nerijus minēja: “Viena jaunieša noturēšana uz pareizā ceļa jeb šī jaunieša nenonākšana aiz restēm, valstij ietaupa summu, kas var nodrošināt jauniešu centru uz veselu gadu, ja ņem vērā to, cik dārga ir ieslodzīto uzturēšana”. Un vairāk kā skaidrs ir tas, ka cilvēka pilnveide un pasaules redzējuma paplašināšana jau jaunieša gados, var izmainīt šī jaunieša visu atlikušo dzīvi… Tā ir jaunatnes darbinieku sūtība- jauniešu labklājības uzturēšana un kvalitatīvas jauniešu vides veidošana.”

Sabiedrisko attiecību speciālistes – lietvedes, vadītājas p.i. Leldes Bašķeres pārdomas: “Ja no sākuma jau pirms brauciena uz Lietuvu, zināju un biju dzirdējusi to, ka lietuvieši vieni no pieredzējušākajiem mobilā darba veikšanā, tad pēc brauciena varētu teikt, ka ne tikai mobilā darba laukā, bet kopumā jaunatnes joma ir daudz sakārtotāka Lietuvā kā citur.

Tāpat kā pie mums, arī Lietuvā jaunieši jauniešu centros var ierasties un piedalīties aktivitātēs bez maksas, tie ir pieejami un atvērti ikvienam jaunietim, lai lietderīgi pavadītu brīvo laiku, tiek piedāvātas arī konkrētas aktivitātes, taču biežāk jaunieši nāk tāpat vien būt jauniešu centros, spēlēt spēles, komunicēt ar vienaudžiem un jaunatnes darbiniekiem. Viens no atgādinājumiem un būtiskām atziņām, ko vairākkārt sadzirdēju no Lietuvas jaunatnes darbiniekiem, ka jaunatnes jomā svarīgākais ir kontakta un uzticības nodibināšana ar jauniešiem, jo tikai tad, kad jaunietis uzticas jaunatnes darbiniekam, tad viņš sāk ieklausīties un pieņemt dažādus piedāvājumus, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti un attīstīt savas prasmes. Viena neliela atšķirība ir tā, ka Lietuvā valsts mērogā ar vārdu “jaunieši” apzīmē 14 līdz 28 gadus vecus jauniešus. Tāpat arī interesanti ir tas, kā tiek paplašināts termina skaidrojums par jaunieti ar ierobežotiem apstākļiem – ja vienā istabā dzīvo vairāki cilvēki, tad tas tiem uzskatīts, ka jaunietim ir jādzīvo šaurībā.

Atskatoties uz studiju vizīti pa dienām, tad pirmajā dienā pēc garā ceļa mums bija arī pirmā vizīte vienā no Viļņas jauniešu centriem ar nosaukumu ‘Mes’ (jauniešu centru nosaukumi ir jauniešu izdomāti). Šī jauniešu centra apmeklējuma laikā uzzinājām ar ko nodarbojas jaunatnes darbinieki, ka jauniešu centra darba laiks ir no pl.16:00 līdz pl.20:00, lai tas būtu pieejamāks jauniešiem. Darbinieki ir atvērti visam, jauniešu centrā viss notiek uz brīvprātības principa, tajā pat laikā nav prasību, nav informācijas par jaunieti (tā netiek ievākta). Tāpat arī ierasta prakse šajā jauniešu centrā ir strādāt kopā vismaz diviem cilvēkiem, kā arī divas reizes nedēļā pa 2 cilvēki, darba laikā dodas pilsētā, lai veiktu darbu ar jaunatni ielās. Dienas otrajā daļā mēs tikāmies ar diviem Lietuvas jaunatnes darba ekspertiem, kuri sniedza padziļinātāku ieskatu tajā, kā ir veidojies darbs ar jaunatni Lietuvā, kādi ir bijuši lielākie izaicinājumi, atklāja arī to, kādai izglītībai ir jābūt vai kādi kursi ir jāapgūst, lai varētu strādāt par jaunatnes darbinieku. Interesants bija tas fakts, ka jauniešu telpā var arī strādāt, piemēram, bibliotekārs vai policists, kurš dienas pirmajā pusē veic savus pienākumus bibliotēkā vai policijā, bet otrā dienas pusē strādā jauniešu telpā.

Otrajā dienā devāmies uz Elektrēnu pašvaldību, kas ir salīdzinoši turīga un pašpietiekama pašvaldība, kurā ir viss, ko jaunieši un pieaugušie vēlas, baseins, hokeja laukums, tradicionāli mūzikas festivāli jauniešiem un pieaugušajiem, pieeja pie ūdens – veikparks. Šīs pašvaldības teritorijā dzīvojošie jaunieši ikdienā dodas studēt uz Kauņu vai Viļņu un vakarā ierodas mājās, tāpat arī vecāki – dodas strādāt uz citām vietām strādāt, bet atgriežas vakarā mājās. Pašvaldības teritorijā dzīvo apmēram 4000 jauniešu un jauniešiem ir pieejama gan mākslas skola, gan jauniešu centrs, kā jaunatnes darbinieki veic arī mobilo darbu, aktīva jauniešu dome, kas koordinē jauniešu iniciatīvas un iesniedz pašvaldībai ierosinājumus par to, kas jāmaina. Sākumā jaunieši īsteno iniciatīvas un tad pašvaldība tiek aicināta atbalstīt jauniešus, parādot jau ko jaunieši ir paveikuši. Svarīga ir politiskā izpratne un interese par jaunatnes darbu, piemēram, vienā ciematā, kur jaunatnes darbs bija apstājies, tad kādā dienā, braucot garām šim ciemam, pašvaldības vadītājs apstājās un aprunājās ar jauniešiem, un tad atsākās darbs ar jaunatni. Tāpat arī zināma atšķirība darba sadalē – jauniešu centri darbinieki strādā jauniešu centros un ar skolām, bet mobilo darbu veic mobilie jaunatnes darbinieki. Divi jaunatnes darbinieki veic mobilo darbu regulāri (katru darba dienu) kādā pagastā, bet, ja kāds saslimst, tad pieslēdzas klāt kāds cits kolēģis.

Pēc pašvaldības apmeklējuma devāmies uz Elektrēnu jauniešu centru, kas atrodas kultūras centra pagrabstāvā, ar divām telpām 2.stāvā, stingri nodalot jauniešu telpas (jauniešu domes un aktīvo jauniešu telpa, telpa mācībām, brīvā laika pavadīšanas telpas, virtuve) no telpas, kur nāk gan bērni pēc skolas, gan tiek organizētas tikšanās jaunajiem vecākiem. Darbs ar jauniešiem tika sākts vienā telpā, bet ar laiku tika iegūtas papildus telpas. Jauniešu centrā tiek organizētas nometnes, mācības, brīvprātīgais darbs, ēdiena gatavošanas nodarbības (noteiktā dienā var nākt gatavot ēdienu, produktus iegūst no produktu bankas – no lielveikaliem, kuri dod produktus, kas ir ar jau šodienas termiņu), jaunatnes darbinieki organizē došanos uz pašvaldības uzņēmumiem vizītēs, tiek organizētas pat diskotēkas jauniešu centrā. Šis jauniešu centrs arī organizē mūzikas konkursu – jaunieši rada savas dziesmas un tad piedalās konkursā, sacenšas, un balvā iegūst 500 euro un iespēju ierakstīt savu dziesmu. Šajā jauniešu centrā tika uzsvērts, ka jauniešiem gadījumos, kad viņi izdarījuši kaut ko pret vispārpieņemtajiem vai jauniešu centra noteikumiem, tad laukā no jauniešu centra neraida jaunieti dēļ tā kāds viņš ir, bet viņu izraida viņa uzvedības pēc, to arī pamato, ka izmainot uzvedību varēs atkal nākt uz jauniešu centru un izmantot visas pieejamās iespējas. Pēc vizītes šajā jauniešu centrā ar mobilajiem darbiniekiem devāmies uz trīs vietām, kur regulāri tiek veikts mobilais darbs.

Otrās dienas pēcpusdienā devāmies uz Traķu novada pašvaldību, kas ir salīdzinoši vēsturiska vieta. Šajā pašvaldībā strādā 5 jaunatnes darbinieki, un visi arī dodas veikt mobilo darbu. Jaunatnes joma ir apvienota kopā ar tūrisma jomu – aptver arī hobijnodarbības (orientēšanās, pārgājieni, mācās kā uzvesties dabā, u.tml.). Viesojoties šajā pašvaldībā tikām iepazīstināti ar nesen veikto pētījumu par jaunatnes darbu šajā pašvaldībā, kurā tika norādīts, ka Trakai pašvaldības jaunieši nav apmierināti ar brīvā laika pavadīšanas iespējām, jo Viļņa ir ļoti tuvu un tur ir daudz iespēju, ko viņi vēlas arī saņemt savā apdzīvotajā vietā. Tāpat arī tika likts akcents uz aprēķiniem, cik izmaksā viens jaunietis cietumā un cik izmaksā jaunatnes darbinieku algas un centri.

Pēc pašvaldības apmeklējuma devāmies uz vienu no jauniešu telpām, kur satikām arī vietējos jauniešus, kuri bija ieradušies tur pavadīt brīvo laiku. Un noskaidrojām, ka Lietuvā valsts mērogā ir arī pieņemts un tiek ievērots, cik cilvēkiem ir jāstrādā  jauniešu centros (vismaz 2 darbinieki (pilna slodze)), ka mobilo darbu veic vismaz 2 darbinieki (katrs nodarbināts vismaz uz pusslodzi), bet jauniešu telpā strādā vismaz viens darbinieks uz pusslodzi.

Trešā diena tika pavadīta Viļņā, rīta pusē tiekoties ar Viļņas pašvaldības jaunatnes nodaļas pārstāvi, caur Kahoot spēli uzzinājām daudz vairāk par darbu ar jaunatni Viļņā. Uzzinājām, ka līdzīgi kā Latvijā, jaunatnes darbinieku kursi notiek reizi gadā, ar iespēju piedalīties  tajās 25 dalībniekiem. Pēc tikšanās ar jaunatnes nodaļas pārstāvi, devāmies uz Viļņas sociālo klubu, kur uzzinājām, kā šajā organizācijā tiek veikts ielu darbs, piemēram, kā tiek strādāts ar bandām, ka futbola spēli izmanto kā rīku darbā ar jauniešiem un guvām vēl citas vērtīgas atziņas. Savukārt, pirms pusdienām, kopā ar Latvijas kolēģiem kopīgi atskatījāmies uz piedzīvoto, veidojām darāmo darbu sarakstu, ko darīsim, atgriežoties mājās, kā arī dalījāmies gūtajās atziņās.

Šīs trīs dienas bija patiešām vērtīgas un lika paskatīties uz mūsu darbu no cita skatupunkta, piemēram, piedomāt pie tā, ka jāpieiet darbam ar jaunatni vieglāk un ir jāmācās nodalīt robežas, cik tālu ir mūsu kā jaunatnes darbinieku atbildība; ka jaunatnes darbiniekam nav jācenšas būt cilvēkam orķestrim; bet viss būtiskākais jaunatnes darbā ir attiecību dibināšana ar jauniešiem, jo no tā arī izriet viss pārējais. Bet domājot par mobilo darbu, tad noteikti jāanalizē situācija uz vietas, jāskatās, cik vērtīgs ieguldījums būs tam, ka mēs braucam uz konkrēto vietu pie jauniešiem – nepieciešams veikt situācijas monitoringu.”

Šīs studiju vizītes laikā sapratām, ka viss ir atkarīgs no tā, kāds uzsvars tiek likts un attieksme radīta pret jaunatnes darbu – kā tas tiek nodefinēts (laiks, attiecības, resursi, utt.) gan valstiskā, gan pašvaldības līmenī. Šajā izpratnes un attieksmes veidošanas procesā ir iesaistīti un atbildīgi visi, gan jaunatnes darbinieki, gan pašvaldību vadība, gan deputāti, gan ministriju darbinieki.

Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkādu iespējamo izlietojumu.