Pirms kāda laika jauniešu centrs “Bāze” nosūtīja gulbenieti Laumu Lāci brīvprātīgajā darbā uz Franciju. Kā tad viņai veicas un ko ir ieguvusi, lai stāsta viņas vēstule:

” Jau gandrīz piecus mēnešus mitinos Francijā! Pēc četriem vidusskolas gadiem nolēmu krasi mainīt ikdienu, izmantojot vienreizēju iespēju – kļūt par Eiropas brīvprātīgo. Tagad dzīvoju nelielā kolektīvā – brīvprātīgo mājā esam 6 jaunieši (pa pārstāvim no Austrijas, Čehijas, Francijas, Latvijas, Norvēģijas un Tunisijas). Ikdienā ar mums kopā strādā arī pāris darbinieki, cenšamies rast kopēju pamatu kolektīvai dzīvei, raspektējot citam cita kultūru un meklējot balansu starp vērtību atšķirībām. Koncentrējamies uz vietējo mērogu, iesaistot tuvējo ciemu iedzīvotājus starpkultūru apmaiņā.

Trīsstāvīga pils, pāris torņi, saimniecības ēkas, dzīvojamā māja, kārtīgs malkas šķūnis, pāris kazas un vistu bariņš, mīlīgs dārziņš, ķirbju lauks, vīģu koki, tam piedevām vēl mežs garām pastaigām. Atrodos gluži rāmā lauku apvidū, pat neesam ciemā – tuvākās māju rindas kādu 5 kilometru attālumā. Toties noskaņa te raibu raiba un rosīga.

Darām daudzveidīgu fizisku, manuālu darbu – uguns drošības nolūkos palēnām stiprinam pils telpas, tās mazliet baisos pagrabus, rušinamies dārzā, skaldām malku. Veicam to, kas pašiem ikdienā nepieciešams. Kontrastam ir kas gluži citāds – reizi divās nedēļās piedalamies radošās darbnīcās aprūpes centrā, kur strādājam ar cilvēkiem, kam piemīt garīgās un fiziskās veselības traucējumi. Šad un tad uzņemam arī pa kādam semināram un citiem projektiem. Jau veiksmīgi piedalījos trīs nedēļu ilgas jauniešu apmaiņas plānošanā un vadīšanā. Vismaz reizi nedēļā ar kādu pārinieku gatavoju gan pusdienas, gan vakariņas visam kolektīvam. Te svarīgākais ir kopība, darot ikdienas darbus, dalāmies pieredzes stāstos, mācāmies cits no cita.

Drīzumā pilī notiks jau otrā starpkultūru maltīte, kad aicinām tuvāko ciemu un pilsētu iedzīvotājus viesoties un baudīt dažādu kultūru gardumus, mūziku un dejas. Jau lēnām iesildamies vēl jo vērienīgākai rosībai vasaras sezonā, kad uzņemsim viesus darba nometnēs, rīkosim arī nelielu festivālu ar darbnīcām un dzīvo mūziku. Līdzēšu plānot jauniešu apmaiņu par ekoloģiju, bezatkritumu (zerowaste) dzīvesveidu, noteikti iepinot arī savu interesi veikt kādu radošu projektu.

Istabā pie sienas esmu piestiprinājusi sarakstu ar lietām, ko pirmo reizi piedzīvoju un daru, ticu, ka šī gada laikā tas tik augs un augs. Ieskatam nosaukšu dažas: gatavoju gardum gardu vīģu ievārījumu un ķirbju pīrāgu; strādāju ar slīpmašīnu un ripzāģi; jaucu cementu; slapjā zālē griezu polku un novēlos zemē); tiku intervēta vietējā radio; bezbailīgi dziedāju karaoki franču valodā. Bieži vien metos trakulīgos piedzīvojumos (gājām kājām pa nakti kādus 35 kilometrus no Bercy stacijas uz Šarla de Golla lidostu), krāju gaišus brīžus, iepazīstu fantastiskas personības.

Gūstu kaudzēm! Tik daudz ko apzinos pati par sevi. Priecājos, ka citi ko mācās arī no manis.Uzņemos lielākas un mazākas atbildības, izrādu iniciatīvu, iepazīstu savas stiprās un vājās puses vēl jo vairāk. Neliels pārsteigums ir nesen uzplaukusī interese par valodām, novērtēju jau sev zināmās un kāroju mācīties vēl un vēl! Dotajā brīdī jūtos vareni labi un iederīgi. Dabas tuvums mani mierina. Dalos pieredzē, prasmēs, sajūtās, nemitīgi mācos, asinu prātu un darbinu rokas, ar lielu ziņkāri smeļos visu jauno. Esmu pateicīga par iespēju te būt un zinu, ka šis gads manai pašizaugsmei būs zelta vērts. Lai viss skaisti un līdz vēlākam! “