Projekta „Skaties tālāk!” pieredzes

apmaiņas vizīte Šveicē

Pateicoties biedrības NEXT kvalitātes zīmei un šveiciešu milzīgajām un precīzajām darbaspējām, pagājušā nedēļā piedzīvoju laikam pat 3 intensīvākās dienas manā mūžā. Kopā ar vēl sešiem cilvēkiem (biedrības NEXT, Aizputes domes un Ogres jauniešu kluba „Projektu darbnīca” pārstāvjiem), ar kuriem kopā darbojos projektā „Skaties tālāk!”, biju Šveicē, kur piedalījos pieredzes apmaiņā par jauniešu līdzdalības iespējām. Jāsaka gan uzreiz, ka ne tikai to vien redzējām un dzirdējām, jo trijās dienās šķiet, ka bija ietverts viss, kur viens ir kāds sakars ar jauniešiem.

Tā pavisam oficiāli atreferējot piedzīvoto, viesojāmies gan Švarcenbahas pilsētiņas jauniešu mājā, pamatskolā un domē, gan divās (pat nezinu, kā lai īsti nosauc) jauniešu sociālās palīdzības institūcijās, kur strādā ar jauniešiem, kuri ir riska grupā izdarīt un jau ir izdarījuši kādus pārkāpumus. Abas iestādes bija atvērtā tipa, jauniešiem ir savi noteikumi un ierobežojumi. Pārsteidzoši, ka noteikumu pārkāpumu ir ļoti maz. Cietums ir tikai galējais līdzeklis, līdz kuram nonāk salīdzinoši maz jauniešu, jo iespējas līdz tam ir daudz un dažādas un piemērotas katram gadījumam, kas tiek individuāli izskatīti. Žēl, ka pie mums gandrīz vienīgā vieta un iespēja ir šādos gadījumos iespundēt jauniešus kolonijā, kur ir maz izredžu laboties. Savukārt jauniešu māja ir atvērta tikai 3 dienas nedēļā, jo it kā jau esot ļoti daudz dažādu citu iespēju izpausties (sporta klubi, interešu nodarbības utt.). Ļoti pārsteidza un uzrunāja Štauenbergas pamatskolas pieeja izglītībā, kurā 80% skolēnu ir ārzemnieku bērni. Kaut ko tādu, manuprāt, ir vērts ieviest ne tikai šāda tipa skolās, bet izglītības sistēmā kopumā. Vēl ļoti interesants bija Demokrātijas centra apmeklējums, kur izjautājām visu par Šveices tiešās demokrātijas principiem, vietējo pašvaldību nozīmi, populārajiem referendumiem un vēl visu ko. Bijām arī bēbīšu skoliņā/ bērnudārzā. 🙂 Noslēgumā ļoti atraktīva 83-gadīga kundzīte mūs izvadāja 2 stundu ekskursijā pa Cīrihi.

Savukārt personiski es arī visādām fāzēm izgāju cauri. Sākot no kompleksiem par to, cik tur viss ir attīstīts un cik mēs maz varam atļauties tīri finansiāli, līdz tam, ka tomēr ir jomas, no kurām var mācīties tieši no mums Latvijā. Piemēram, jauniešu līdzdalības iespējas vietējā mērogā, darbojoties biedrībās un arī neformālās grupās, neformālās izglītības spēks, dažādu projektu iespēju izmantošana utt. Esam mazi, bet arī uzņēmības netrūkst!

Katra diena beidzās ar sāpošām kājām, galvu pilnu ar iespaidiem un informāciju un beigās sajūta bija tāda, it kā mēs tur būtu dzīvojušies vismaz nedēļu.

Interesanti fakti, kas man likās svarīgi:

Šveicē deputāti pašvaldībās strādā gandrīz kā brīvprātīgie – sēdes un sapulces notiek vakaros vai brīvdienās; algoti pašvaldībās ir tikai darbinieki, kas strādā reālo tiešo darbu;

lēmumi valstī tiek pieņemti no apakšas uz augšu, t.i., vispirms izķidā pašvaldības un tad laiž uz augšu parlamentā apstiprināt, līdz ar to augstākajos līmeņos vairs nav kašķēšanās;

tā kā pašvaldībām un reģionu pārvaldēm ir tiesības pašām noteikt likumus, tie dažādās vietās var būt stipri atšķirīgi, piemēram, par nodokļu apmēru, brīvlaikiem skolās utt.

mazas vietēja mēroga nevalstiskās organizācijas viņiem ir salīdzinoši svešs jēdziens, savukārt attīstīta ir darbošanās lielajās organizācijās, piemēram, Sarkanajā Krustā, pret AIDS kustībā utt.

jauniešiem, kas ir dažāda veida riska grupās, ir izstrādāts vesels vismaz 10 soļu plāns, sākot no konsultācijām līdz dažādiem palīdzības centriem; var just, ka katram tiek pievērsta individuāla uzmanība;

mums no šveiciešiem jāmācās godīgums – darbinieki paši uzskaita darba stundas, piemēram, vasarā strādā īsāku dienu, ko atstrādā pēc tam ziemas mēnešos.

Septembris ir klāt, kas nozīmē, ka rudens sezona projektā „Skaties tālāk!” ir sākusies! Tiekamies „Kafija ar politiķiem” un „Saldējums ar lielajiem” pasākumos!

 

Liene Dembovska