Nezinu kāpēc, bet šovakar pirmajā stāvā opis turpina klausīties LR2, sFrekvence – divdesmit pirmā datuma foto apmācības. avukārt pa kāpnēm augšā Regīna (Regina Spektor) tavā-tūbā skan, bet zinu kāpēc tieši divdesmit pirmā datuma trešdienā, divu čaļu – Libeka un Raimja – pavadībā, projekta „Tā, lai prieks!” mediju grupas aktivitāšu ietvaros, tika apgūta neliela daļa fotogrāfijas.
Rīta pakāpe bija salīdzinoši klusa. Neliela patīkamības sajūtas radīšana semināru istabā, kad beidzot gan izslavētais Libeks, gan Raimis ar pinholi (paštaisīta fotokamera) ieradās telpās. Pēc laika, klusi un nedroši, pa vienam sāka piepildīties arī interesentu vietas – meiteņu augumi un Kristaps aizpildīja sev pieņemamākos sēdamrīkus un ērtākās pozas. Savukārt Gundega visiem diezgan ļoti uzkrītošā veidā piedāvāja tējas maisiņus, ko pārliet ar karstu ūdeni, bet visi kā viens ņēma un sākotnēji atteicās.
Brīdī, kad radās sajūta – laiks sākt – sākām!
Viens par sevi, otrs par sevi, arī trešais, ceturtais un piektais tāpat, iestarpinājumā – kas nu kuram kules pildījumā līdzi (apziņa par foto tehniku). Tad jau nu gan Libeks ar piebildēm no Raimja puses, uzsāka teorētisko, šķietami garlaicīgāko, apmācību daļu. Diafragmas, jutīguma, Zelta griezuma, kompozīcijas un citu konkrētas jomas jēdzienu pavadībā aizritēja teorijas stunda. Nu, tā…jautājumi gan netika uzdoti, tomēr ņemot vērā faktu, ka satikāmies un, iespējams, pat redzējāmies pirmo reizi, kūtrums ir O.K.
Lai labās puslodes kroku daudzums būtu samērīgs ar kreiso – uzsākām ceļu uz izdomājuma ‘Jums ir viena stunda laika, bildējiet, ko vēlaties’ realizāciju. Šķietami nekāda ir iepriekš minētā frāze – kur atrodama pievienotā vērtība darīt jebko un jebkādā veidā? Ticiet vai nē, bet kā un ko vēl var izspiest šķietami ne no kā, un, lai netiktu smiets par jukušu balsi klusumā, ķersimies klāt uzskatāmam piemēram no sērijas ‘ko no miežu/rudzu vai kādas citas sugas un ģints lauka var ‘izvilkt’ 15 minūšu laikā’ …
Kad jaunieši pa vienam ierodas ar atmiņas karšu piepildījumu vairāku simtu fotogrāfiju izskatā un arī ēstgriba pēc tējas sāk parādieties, ķeramies klāt nosacītajai trešajai daļai. Katrs izveido sev patīkamāko stundas laikā uzņemtā izlasījumu un atskaņo to pārējiem ar tehnikas, projektora, palīdzību. Un tad sākas izteikti eksperimentālā daļa, kas slēpjas aiz vārda ‘Photoshop’. Dažu klikšķu attālumā sākotnējais digitālais uzņēmums pārtop nesaprotami piesātinātā momentuzņēmumā vai nereāli absurdā mākslas izteiksmē. Katrs pats apstrādes kalējs.
Principā vienīgā detaļa, kas piebilstama – interesenti bija iesēdušies un tik viegli nemaz nepameta semināru istabas telpas – palika un taujāja un tas ir čiki-bum – interese ir!
Mazā piebilde: apmācības visnotaļ galīgi vēl nav beigas – septembrī būs izstāde (bet par to vēlāk…)
Gundega (Patalanka)
