„Ezeru tūres” dienasgrāmata

Ja kāds man stāstītu visu, ko piedzīvojām Gulbenes Ezeru tūrē 2010 augusta mēnesī, tad es neticētu un teiktu, ka man batoni tiek „sprausti ausīs”.

Bet nu par visu pēc kārtas! Ticiet vai neticiet, tas jau jums jāizlemj.

Visu pirmo dienu tikai sēdējām uz vietas. Mūs apkalpoja. Mūs aizveda uz maksas dīķi Rēzeknē. Samakšķerējām apmēram 10 kg foreļu. Viss jau būtu labi, ja nevajadzētu par zivīm maksāt un zivis tīrīt. Un kur nu vēl gatavot vakariņas! 🙂 Vakarā braukājām ar katamarānu pa Pogas ezeru. Mēģinājām katamarānu godīgi sadalīt – neizdevās. Katamarāns slīka! 🙂 Superīga diena!

Otrā diena. Pamošanās. Esam ļoti pārguruši no pirmās dienas slodzes un vēlās peldes ar katamarānu. Esam izbadējušies. No rīta brokastis gatavo brīnišķīgas meitenes: Monta un Zane. Žēl, ka visiem negaršo rīsi. Sakravājamies. Ejam pēc kompasa uz mērķi. Sākas novirzīšanās no kursa! Bet ejam uz ezeru Upeskakti. Vakarpusē veiksmīgi tur nonākam. Apmetamies pie izraktajiem dīķiem. Kolosāla vieta! Dienas atgadījums: izdomājam, ka varam iztikt bez katla. Visu vakaru forši pavadām laiku. Aizsūtām mājās arī vienu no dalībniekiem. Vakariņas tiek atceltas, jo treneri izdomā visus tādā veidā sodīt par katla atstāšanu. Arvilam ir līdzi mazais armijas katliņš. Visi to lieto un vāra roltonus. Nožēlojama diena.

Trešā diena. Atkal esam noguruši. Šoreiz no iepriekšējās dienas iešanas, neiešanas un neēšanas. Jāiet uz Indzera ezeru. Saule karsē nopietni. Žēl, ka somā nav mūžīgais ūdens, kas neizsīkst. Katram mums ir iedalīta loma, kas jāspēlē. Visas ir negatīvas lomas. Beigās izrādās, ka lomas spēlēt nemaz nevajag, jo automātiski pēc tām dzīvojam. Pusdienās ēdam maizi ar sieru un Andis „izstrebj” 200 ml kečupa ūdens maisījumu, par ko no treneriem nopelna īstu 2l limonādi. Uz vakariņām kāda no komandas daļām „nočiepj” gurķus un burkānus no kāda privātdārza. No treneriem sods. Treneri dod žēlastību – sodu var izpirkt. Visi izpērk, vakariņas ir! Bet cik žēl, ka sausās! Diena kā diena, bet cik labi, ka ir žēlastība!

Ceturtā un piektā diena Alūksnē. Viens no treneriem aizstopo uz Alūksni pēc piena, jo sausajām brokastīm vajag pienu. Forši. Labas brokastis. Atkal ejam. Tagad ejam pa ceļu uz Alūksnes ezeru. Neviens negrib iet. Šodien katram tiek piešķirtas jaunas lomas. Visas tās ir pozitīvas un grūtāk izpildāmas nekā negatīvās. Esam Alūksnē. Noīrējam katamarānu uz 5 h. Visi brauc ar katamarānu. Beigās tik un tā ar to nepietiek. Sausais ēdiens sāk pilnīgi apnikt pat rūdītam sausā ēdiena piekritējam. Forši pavadām vakaru. Negribas iet gulēt, jo pēdējais vakars kopā. Cenšamies būt nomodā pēc iespējas ilgāk. Labākās sarunas Ezeru tūres laikā. Diena, kad jāizlemj, vai esmu gatavs izaicinājumiem?

Sestā diena. Šodien šķiramies no jauniepazītajiem un ilgi zināmiem draugiem. Mēs neraudam, lai gan mazliet uz to velk. No rīta atkal sausā pārtika.

Pirms šķiramies atbildam uz trim jautājumiem: 1. Ko es iemācījos šajās vasaras dienās? 2. Mans cilvēks pērle? 3. Ko es emocionāli paņemu līdzi no šīm vasaras dienām?

Personīgi man šī bija kā nometne, kurā sapratu mīlošas kopā būšanas spēku! Man patika un priecājos, ka piedalījos.

Māris Dembovskis