Saulainais ITK martā

2.marts, saulaina diena, patīkams laiks, ITK sestdiena ir klāt!

Šī diena bija neparasta, jo mēs uzņēmām jauniešus no Rīgas, improvizatorus no teātra kluba „Hamlets”.

Pa dienu mums notika interesants un aizraujošs treniņš, jaunieši no Rīgas dalījās ar savu pieredzi, iespaidiem, improvizācijas metodēm un tehnisko izpildījumu. Iesildoties, atstājām domas ārpus zāles, domājām par labām un pozitīvām lietām… Asociācijas spēle – krāsas, bērnudārzs, Āfrika, melnie mati, prieks, svētki, ko tik nevarēja sadzirdēt šajā spēlē.

Starp dalībniekiem valdīja jauka, gaiša un nepiespiesta gaisotne, katrs centās izmēģināt kaut ko jaunu un parādīt sevi no cita skatupunkta. Kopumā, aizraujošs un atraktīvs treniņš!

Vakars un plkst. 18:15, vakara vadītājs, nepārspējamais un lieliskais Atis! Priekšā tika stādīti improvizatori, viesi no Rīgas – Līga, Anete, Emīls un Mārtiņš, ka arī vietējie jaunieši: Gundega, Armīns, Renārs, Matīss un Monta, kura uz ITK skatuves Gulbenē kāpa pirmo reizi.

Skatītāji baudīja vakaru citādākā gaisotnē. Jaunas vai sen aizmirstas metodes lika gan smieties, gan aizdomāties par dzīvi. Vakara gaitā arī iepazināmies ar nedaudz citādāku interpretāciju pasakai par Runci zābakos morāli: „ja pazaudē savas kurpes, nebēda, kad kaķis sadzersies pienu, tad atradīsies jaunas”. Kā arī sadzirdējām vēl nebijušas radiostacijas…

Iespējams, saspringtākā gaisotne valdīja, tad, kad tika izmantota lietu attaisnošanas metode, notika duelis starp Gulbenes un Rīgas improvizatoriem. Azarts un asprātība savijās kopā un neviens nevēlējās padoties, tāpēc par uzvarētāju tika pasludināta draudzība.

Diapozitīvi. Klik-Tumsa-Klak-Gaisma.

Lielu sajūsmu izpelnījās etīde, kuras pamatā ir tīšana uz priekšu un atpakaļ, gluži kā skatoties filmas. Kaut kas jauns, jautrs, bet jāpiebilst, ka ļoti sarežģīts.

Un kurš tad uzvarēja, šajā emocionāli pozitīvajā, saspringti interesantajā ITK?! Tas bija – Mārtiņš! Improvizators no „Hamleta”, aktīvs, lielisks un jauks jaunietis.

Mārtiņš par izrādi un vakaru:

„Kopumā man ārkārtīgi patika cilvēki – gan skatītāji, gan aktieri. Visi tādi atsaucīgi, sirsnīgi cilvēki, tādu starpā viegli būt, viegli elpot, viegli spēlēt. Izbaudīju būt uz skatuves dēļiem ar jaunām sejām, spēlējot sen neizmēģinātas etīdes un tehnikas- jauni iespaidi un tā..

Tāpat skatītāju ieteikumi ir neaprakstāmi labi, bez rupjībām, vulgāruma, es pat teiktu tādi spārnoti . Tas savukārt arī liek domāt uz skatuves mazliet citādāk.

Runājot par finālu gribu teikt, ka, jā!, man patīk uzvarēt, bet kuram gan nepatīk!? No visiem spēlētājiem daudzi bija pelnījuši uzvaru, katrs deva savu artavu izrādes gaitai un kopējai noskaņai. Varu teikt, ka no manas puses (negribu vienkārši runāt kolēģu no „Hamlets” puses) izrāde nebija spīdošākā, jo vajadzēja iejusties jaunajā vidē, pierast pie jaunajām cilvēku masām un kopējās sajūtas. Gāja labi, bet ne izcili, (no manas puses vismaz), lai arī izrāde kopumā bija tiešām baudāma. Pašā finālā gan apmulsu par to, ka jārāda tieši otra finālista ikdiena, kur parasti monologi un publiskās runās tiek spēlētas ne par partneriem – tomēr galu galā viss izgāja gludi. Paldies par pozitīvajām emocijām jaukajai publikai un viennozīmīgi ITK dalībniekiem no Gulbenes. Ceru, ka vēl kādreiz izdosies kopā kāpt uz vienas skatuves!!”

Bildes šeit:

„Projekts „Brīvais mikrofons” tiek finansēts ar programmas „Jaunatne darbībā” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.”