Oktobra TIK (improvizācijas teātra kafejnīca)

Pēc gara pārtraukuma, ko Improvizācijas teātris pavadīja brīvsolī, tas atkal atgriezās uz „Bāzes” skatuves… Mums viss sākās plkst.14:00, kad notika ITK treniņš. Ak! Ja skatītāji zinātu, kas notiek treniņos – vēl vairāk smieklu, pozitīvu emociju, aizliegtu tēmu, negaidītu atgadījumu… Improvizācijas teātra treniņš – tā ir kolosāla iespēja izmēģināt savas spējas kā improvizatoram. Ikviens vienmēr tiek aicināts paskatīties, izmēģināt kā ir būt improvizācijas teātra aktierim, jo vienaldzīgs nepaliks neviens, tās ir neaizmirstamas emocijas…

Pulkstenis rādīja 18:00 vakarā un zāli piepildīja skatītāji, kamēr aktieri rosījās „Bāzes” trešajā stāvā un pēc dažām minūtēm – pasākums varēja sākties. Šoreiz uz skatuves kāpa tikai stiprā dzimuma pārstāvji – Matīss, Armīns, Egils, Emīls (teātra klubs „Hamlets”) un pēc ilgiem laikiem arī Atis. Jūs jautāsiet, kur palika meitenes?! Monta, Baiba ir devušas ārpus Latvijas, apskatīt pasauli un kādu laiku nespēs priecēt Jūs!

Šoreiz improvizācijas teātra kafejnīca bija citādāka, jo tika prezentēta improvizācijas teātra neformālā metožu rokasgrāmata, kas tapusi projekta „Brīvais mikrofons” ietvaros kā projekta rezultāts. Rokasgrāmata tiks dāvināta: skolām, bibliotēkām, teātra pulciņiem u.c., lai tā būtu pieejama pēc iespējas lielākam cilvēku daudzumam. Bet atskatoties uz ITK, jāsaka, kad šoreiz bija dubultā improvizācija, jo atšķirībā no citām reizēm jaunieši veido metožu sarakstu, kuras varētu izspēlēt. Šajā reizē viss, viss, pilnībā viss bija skatītāju rokās – tika izmantota jaunā metožu grāmatiņa, skatītāji teica, kura lapaspuse jāatšķir, tā metode bija jāizmanto. Skatītāji priecājās par šādu iespēju, bet, kā atzīst paši improvizatori, tad šoreiz nebija nemaz tik viegli, jo viņi pat nevarēja iedomāties, kas par metodi tiks uzgriezta! Tika izspēlētas dažādas un sen aizmirstas metodes, kā „Vairāk un citu”, „Seriāls”, „Skaņu efekti”, „Diapozitīvi”.

Publika smējās, kāds smējās līdz asarām, dažkārt tika skartas tādas tēmas, ka īsti nezināji kā reaģēt – emocijas bija dažādas, ne vienmēr ir jābūt smieklīgi, var būt arī nopietnas etīdes, pārdomas raisoši mirkļi. Katrā gadījumā, skatītāji bija priecīgi un apmierināti, tas ir pats galvenais.

Improvizācijas teātris tā ir lieliska iespēja pavadīt brīvo laiku pozitīvā gaisotnē, aizmirsties, uz brīdi atslēgties no ikdienas, bet aktieriem tā noteikti ir iespēja gūt gandarījumu par to, ko viņi dara…

Kurš uzvarēja no mūsu donžuāniem?! Cepuri šajā reizē dabūja Emīls, no teātra kluba „Hamlets”. Emīls atzīst, ka viņam patīk spēlēt ITK, un ņemot vērā, ka pats Gulbenē ir reizēm, tad ir forši, ka var atnākt uz „Bāzi” un justies kā savējais. Atmosfēra te ir forša. Par cepures iegūšanu, Emīls saka: „Protams, ir forši aizbraukt tādā kā izbraukumā un improvizēt, vēl jo vairāk – uzvarēt, bet tāds gan nav galvenais mērķis. Improvizācijas teātra kafejnīca ir patīkama vieta, kur būt un atgriezties!”

Bildes šeit:

 

Valērija Olekša