Dodas izzināt kāzu tradīcijas Latgalē

21.aprīlī agri cēlušies devāmies ceļā …

Pirmā pietura ~ Preiļos, Leļļu karaļvalsts – iemīļota pieturvieta kāzās. Mākslinieces Jeļenas Mihailovas Ļeļļu muzejā jaunie pāri ciemojas pēc svinīgās laulību ceremonijas lai ļautos skaistai fotosesijai pašā Preiļu centrā. Reizēm pirms tur ierodas jaunais pāris, kā pārsteigumu viņiem vedēji ir aizsūtījuši viesus, kurus karaļvalsts ģērbējas saģērbj skaistos galminieku tērpos. Arī mēs izmēģinājām seno tērpu burvību

Otrā pietura…. Visā savā diženumā mūs gaidīja Aglonas bazilika, kuru Jaunie pāri izvēlas kā īpašo ceremonijas vietu. Bieži vien tāpēc tai pusē svin kāzas.

Trešā pietura…. Pietura kāzās – Karaļkalns Tad devāmies uz Karaļkalnu, kas atrodas netālu no bazilikas. Tur gan notikušas varenas pārmaiņas un varējām skatīt daudz jaunu objektu. Uzcelta baznīciņa, izveidoti dīķīši, apkārtne papildināta ar jaunām koka skulptūrām. Tapusi pat Mīlestības sala. Šeit jaunie pāri var iestādīt savu rozi un dāvināt Mīlestības salai savu iepriekš izveidotu sirdi. ( kā manījām daudz dažādu interesantu siržu namiņā sakrājies)

Nākošā pietura ~ Maizes muzejs – Aglonā Tālāk mūs gaidīja Maizes muzejā, kur bija sarunāta tikšanās ar saimnieci Viju. Saimniece sāka ar stāstu par maizi, maizes nozīmi un tradīcijām ikvienas ģimenes dzīvē. Latgales pusē nav kārtīgu kāzu bez riktīgām saimniecēm, kuras sarūpē ‘diženu’mielastu. Arī saimniecēm ir savi kāzu atgadījumi. Tā arī uzzinām, ko nozīmē Kāpostu galds. Otrajā dienā, kad ciemiņiem laiks doties mājās, saimnieces liek galdā kāpostus( 1kāzu dienā kāpostus galdā neliek) – Tā ir zīme…laiks doties prom. Parasti atraktīvākie viesi pirms tam kāpostus zog, lai nebūtu jāiet prom. …kurš uznesis kāpostkatlu uz jumta,…kurš bēris piparus uz plīts, vai taisījuši skursteni ciet, lai saimnieces nevarētu uzsildīt kāpostus. Arī saimnieces nav bijušas ar pliku roku ņemamas…visādi izjokojušas kāpostu zagļus…kāpostu katlā ielikdamas „zirgābolus”, vai ir bijuši 2katli ar kāpostiem. Saimniece

Vija ir izveidojusi „Godu saimnieču” biedrību, kurā apzin Latgales un visas Latvijas godu saimnieces un krāj dažādus stāstus un materiālus.

Kad devāmies prom uzzinājām, ka gaidāmi 25. gadu kāzu jubilejas svinētāji ar ciemiņiem. Ko nu ?…protams neapmulstam un taisām vārtus ar mazu sveicienu no mums. Iepazīstinājuši ar sevi ,visus apzīmogojām ar Mīlestības zīmi, un dāvinājām katram mazu piemiņu. Pirms tam jubilāriem mazs pārbaudījums…..Vai joprojām ir Rūgts? Visus pārsteigti laimīgus un priecīgus atstājām saimnieces ziņā, lai bauda Maizes muzeja labumus….(arī mēs tikām pie zāļu tējas un gardas ābolmaizes.)

Laiks paskrēja nemanot un steidzāmies uz Mežinieku mājām, kur mūs jau gaidīja saimniece Mārīte un atbraukušie ciemiņi uz Tējas pēcpusdienu Latgales kāzu namā. – Tējas pēcpusdiena Latgales kāzu namā – Mežinieku mājās, Aglonā Saimniece – Mārīte Mežiniece.

Tējas pēcpusdienu iesākām ar stāstu par neformālo grupu „Tradīciju pētnieki” un projekta ideju, norisi, noslēguma pasākumu un grāmatiņas prezentāciju. Tālāk jau diskutējām par Kāzu tradīcijām Latgalē. Cik daudz no senajām kāzu tradīcijām vēl saglabājušās ? Secinājām, ka Latgales pusē gatavojoties kāzām, ļoti daudz dara paši, un kāzu pakalpojumu sniedzēju ir bijis maz.

Kāzu tradīcijas Latgalē… ~ Kāzu tradīcijas Latgalē ir visvairāk pētītās. Šeit arī joprojām ļoti daudzi kāzās ievēro tradīcijas. Daudz Latgales jaunie pāri dzīvo Rīgā, bet kāzas tomēr grib svinēt dzimtajā pusē. Visvairāk „vārtu” kāzās var piedzīvot tikai Latgalē….kā stāstīja tās puses vakara vadītāja ir bijis pat 26 vārti. Vārtus taisa neuzlūgtie ciema ļaudis, draugi vai radinieki .Katros vārtos ir pārbaudījumi, priekšnesumi, dāvaniņas….un trauks priekš alus ,ko piepilda no muciņas, kas atrodas blakus braucošajā sievas vai vīra mātes mašīnā. Reizēm vārti ir tuvu viens pie otra, ka jaunajam pārim cauri visam ciemam ir jāiet ar kājām.

Vedēji vai „Vakarvistas, vakargaiļi…… Spraigas diskusijas izvērtās starp atbraukušajiem vedējiem un vakara vadītājām. Daudz atgadījumu, atmiņu un ideju… Parasti par vedējiem aicina jaunā pāra krustvecākus. Tagad arī Latgalē jau grib, lai vedēji atpūšas un kāzas vada vakara vadītājs.

Mežinieku dzimtas stāsts ……par savu dzimtas darbošanos( vienā saimniecībā darbojas 4 paaudzes, katram savi darbi darāmi, kas pie tehnikas un lauku darbiem, kas pie virtuvē saimniekošanas , kas pie uzkopšanas, labiekārtošanas un kas pie dzejoļu skaitīšanas un ciemiņu uzņemšanas. Īpaši gan darbi netiekot dalīti, katrs dara to kas vislabāk patīk un padodas. Ja kāds saslimis, vai devies izbraukumā visi dara tā darbus.) stāstīja saimniece Mārīte un viņas vīramāte. Tikai kopā darbojoties var izveidot visu to, kas redzams Mežinieku mājās….(kāzu galdam, apkārtnes izdaiļošanai un izveidošanai 90 % visu ražo paši) Lūk ko nozīmē – Ģimenes un dzimtas Stiprums un Mīlestība Lai to sajustu un izbaudītu ir jāaizbrauc ciemos!

Ieguvuši atzinības zīmi – „Kulinārais mantojums”…Klāj bagātīgus un skaistus kāzu galdus. Arī mēs dabūjām nobaudīt cepumus ar vēsturisku nosaukumu „Baznīckunga pirkstiņi” un tikko ceptus pīrādziņus. Interesanti, ka Latgales kāzās nav īpaša saldā ēdiena. Tur saldajā ir daudz un dažādi cepumi, konfektes, kas uz galda ir visu laiku.